Mūsu šūpulīša stāsts

Aktivitātes statīvs

Ieguvumi no aktivitātes statīva:

• Uzlabo rokas un acu koordināciju un motoriskās prasmes
  Bērnu aktivitātes statīvi, kuriem ir nelieli nokareni priekšmeti, kurus mazulis var satvert, veicina mazuļu motoriskās prasmes, kā arī attīsta roku un acu koordināciju.  

• Attīsta dažādas maņas
  Kontrastējošas krāsas piesaistītu mazuļa uzmanību, tādejādi attīstot vizuālo uztveri.
  Akustiskās spējas (dzirdi), mazuļi attīsta klausoties skaņas, kas tiek radītas, kad viņš grabina, spiež, velk vai spārda dažādas rotaļlietas (zvaniņus).
  Taktilo jeb taustes attīstību nodrošina dažādas faktūras, kas maziem pirkstiem šķiet unikālas un interesantas.

• Kognitīvā attīstība
  Bērnu aktivitātes statīvs ļauj bērnam apgūt cēloņu un seku pamatus. Aptuveni 6 nedēļas līdz 4 mēnešus jauni bērni iesaistās  “primārajās cirkulārajās reakcijās”. Tas nozīmē, ka viņi iemācās atkārtot darbību, ko viņi sākotnēji izdarīja nejauši (piemēram, “nejauši” sist rotaļlietu). Tad no aptuveni 4-8 mēnešiem mazuļi sāk apzināti uzsākt šīs darbības un atkārtot tās, jo viņiem tas šķiet jautri! Šīs darbības sauc par “ sekundārajām cirkulārajām reakcijām “ . Daži no piemēriem ir rotaļlietu pacelšana, vilkšana vai spēriens, lai tās iedegtu vai radītu skaņas. Šī prasme ir svarīga, jo tā ir loģikas sākums un cēloņu un seku izpratne. Bērnu aktivitātes statīvs atvieglo šo cēloņu un seku izpratnes attīstību, jo nokarenās rotaļlietas reaģē uz bērna pieskārieniem, kas mudina bērnu atkārtot savu darbību. 

• Brīvība un kustības
  Jau zīdaiņu vecumā ir vajadzīga brīvība, lai virzītos un īstenotu savu neatkarību.  Bērnu aktivitātes statīvs nodrošina drošu vietu, kur ļaut bērnam kustēties. Tā arī dod viņiem brīvību izdarīt izvēli un izmantot savu enerģiju. Tas ir īpaši svarīgi, lai palīdzētu mazulim kļūt pārliecinātam un drošam, neesot atkarīgam no vecākiem vai citiem pieaugušajiem.

Šupuļdziesmas un mazuļa attīstība

To, ka bērnam ir svarīga mammas balss, zina ikviens. Taču svarīgi ir ne tikai ar bērnu runāt, bet arī dziedāt viņam šūpuļdziesmas. Kāpēc tās ir tik svarīgas un, kādu ieguldījumu sniedz bērna attīstībā?

Foto: Dave Robinet / CC

Šūpuļdziesmu dziedāšana ir ļoti sena metode kā iepriecināt, nomierināt un ieaijāt bērnu saldā miedziņā. Tā kalpo kā pamats, ko likuši mūsu senči. Šūpuļdziesmu dziedāšanu var sākt ne tikai tad, kad rokās jau šūpo savu jaundzimušo lolojumu, bet jau tad, kad mazulis aug tev zem sirds kā vēl pavisam maza sēkliņa. Mammas balss un sajūta, ka viņa ir blakus, ir mazuļa lielākais drošības garants, tāpēc šūpuļdziesmu dziedāšana spēj nomierināt. Pavisam mazs bērns neuztver vārdus, bet intonāciju, kas apvienojumā ar dziesmiņas maigo, melodisko skanējumu rada bērnā miera un drošības sajūtu. Tas ir neatņemami emocionāls mirklis starp vecākiem un bērnu.

Kamēr mammai vēderā

Dzirde ir pirmā no maņām, kas bērniņam attīstās. Aptuveni desmitajā grūtniecības nedēļā, ir izveidojusies auss gliemežnīca, kurā atrodas dzirdes orgāns. Savukārt, divdesmitajā grūtniecības nedēļā, dzirde ir pilnībā attīstījusies un mazulis dzird visu, kas apkārt notiek. Savā grāmatā "Super Baby: Boost Your Baby's Potential from Conception to Year One" Kembridžas universitātes doktore Sāra Brīvere raksta: "Divdesmit ceturtajā nedēļā bērna smadzenes jau spēj atšķirt skaņas un reaģēt uz tām, ko viņš dzird caur mammas punci." Pirmā bērna šūpuļdziesma ir māmiņas sirds puksti - tas liecina, ka ar mammu viss ir kārtībā, viņš jūtas ēsti un komfortabli, ja arī mamma jūtas tāpat.

 "Mammas balsi bērns sadzird un atpazīst ne tikai nākam no ārpuses, bet arī caur mugurkaulu un iegurņa kaulu vibrāciju un skaņas veidā. Tā ir vēl viena saikne, kas rodas starp māti un bērnu, ne velti, mazulim piedzimstot, viņš spēj atšķirt mammas balsi no citām. Gaidot bērniņu, vari izvēlēties vienu vai vairākas šūpuļdziesmas, kuras regulāri dziedi. Tādējādi bērns atpazīs šīs dziesmas arī tad, kad būs piedzimis, un tas sniegs vēl lielāku drošības un miera sajūtu, ienākot šajā plašajā un viņam tik svešajā pasaulē," stāsta pediatre, pēcdzemdību konsultante Līga Kalniņa.

Runājot ar bērnu un dziedot, iespējams ar mazuli izveidot īpaši ciešu saikni jau laikā, kamēr viņš vēl ir zem tavas sirds. Brīvere uzsver arī to, ka bērni, kuriem dziesmiņas sāktas dziedāt vēl pirms viņu dzimšanas, sāk runāt līdz pat sešiem mēnešiem ātrāk kā pārējie, kā arī viņiem ir paaugstināta intelektuālā attīstība.

Reizēm izvēlamies nedziedāt - kāpēc?

Viens no visbiežāk lietotajiem argumentiem, kāpēc nedziedāt bērnam šūpuļdziesmu, ir "Es taču nemāku dziedāt, dziedu šķībi, kauns, ja kāds klausās"... Šādā gadījumā vajag atcerēties, ka bērnam ir pilnīgi vienalga vai dziedi šķībi vai melodiski perfekti, viņam svarīgākais ir šis process un mīlestība, kas tādā veidā tiek viņam sniegta. Mazulis saņem nedalītu uzmanību, izjūt labo enerģiju, mīlestību un gādīgumu.

Otrs populārākais arguments: "Nezinu nevienu šūpuļdziesmu". Arī tas nav iemesls, lai nedziedātu, īpaši mūsdienu datorizētajā pasaulē. Ja nav iespējams dziesmiņas atcerēties kopā ar saviem vecākiem un vecvecākiem, internetā var sameklēt daudz un dažādas. Ir iespējams painteresēties forumos, apspriesties ar citiem vecākiem. Nemācēšana un/vai nezināšana šajā gadījumā bērnam atņem ļoti daudz, jo šūpuļdziesma viņam ir ļoti nozīmīga.

Šūpuļdziesma un valodas attīstība

Kad bērniņš ir mazliet paaudzies, tad šūpuļdziesmu sāk izprast vēl plašāk, jo sāk uztvert vārdu skaņas, zilbes, burtus. Tādējādi mazulis lēnām sāk iepazīt valodas ritmu un skanējumu. Šīs iemaņas būtiski palīdz brīdī, kad mazais sāk mācīties izrunāt, atpazīt burtus un lasīt. Kad, šūpuļdziesmas dziedāšanas laikā, tiek klaudzināta arī takts, tas vēl vairāk palīdz bērnam attīstīt valodas uztveri, iemācīties to, kā veidoti vārdi, ka tie sastāv no zilbēm un skaņām. Kalniņa stāsta: "Kad bērns sāk pastiprināti runāt, ir jāpievērš uzmanība, vai viņš pareizi izrunā burtus, zilbes un vārdus.

Daudziem sākumā ir grūtības ar dažādu burtu izrunāšanu, piemēram "r", "ķ", "ģ" u.c. Arī te šūpuļdziesma spēj palīdzēt. To klausoties bērns iemācās atšķirt skaņas, burtus, izrunāt tos, savukārt, tas palīdz uzlabot dikciju. Kad bērns pats dzied šūpuļdziesmu, viņam ātrāk atraisās valoda. To izdarīt palīdz daudzreizēja vārdu atkārtošana šūpuļdziesmās, deminutīvu lietojums un skaņas, tās ir pielāgotas bērna uztverei."

Šūpuļdziesmās nav sarežģītu terminu, faktu, tās galvenais valodas mērķis ir sirsnības un mīlestības nozīmes sniegšana. "Kad bērns aug, drīz vien viņam prieku sagādā pašam dziedāt vai dungot dziesmas. Tā ir patiesība, ka ieliekot vārdus mūzikā, bērnam tos iespējams apgūt krietni ātrāk, nekā vienkārši izrunājot. Tas ir iemesls, kādēļ mēs būdami pieauguši spējam atcerēties dažādas bērnībā dziedātas dziesmas, kaut neesam tās dziedājuši, pat dzirdējuši gadiem ilgi," stāsta pediatre.

Šūpuļdziesmas ietekme uz attīstību

Ja šūpuļdziesma tiek dziedāta, kamēr bērniņš vēl atrodas mātes miesās, viņš pie tās pierod un atpazīst to arī tad, kad ir piedzimis. Reaģē uz to, ieklausās, spēj ātrāk nomierināties. Dzirdot maigu, klusu vecāku, īpaši mammas, dziedātu šūpuļdziesmu, bērns jūtas visdrošāk, viņam ir vieglāk iemigt. Sākumā mazais brīnums uztver intonāciju, kādā tiek dziedāts, vēlāk mācās skaņas, pēc tam būrtus un vārdus. Tas palīdz ātrāk apgūt valodu un runas prasmi, pareizi izrunāt burtus, zilbes un vārdus, paplašina pielietojamās valodas bagātību, vārdu krājumu un tēlainību. Ja pēc bērna dzimšanas šūpuļdziesmai arī turpmāk ir liela nozīme mazuļa ikdienā, "bērns attīsta smadzes, iemācās domāt plašāk, tēlaināk.

Sākumā tas notiek neapzināti - smadzenes vienkārši uzsūc informāciju, tiek trenētas. Ir pierādīts, ka šūpuļdziesmas palīdz attīstīt iztēli, kas ir ļoti svarīga bērnu (patiesībā arī pieaugušo) ikdienas sastāvdaļa," pamāca L.Kalniņa. Šūpuļdziesma pirms miega, tas kļūst par patīkamu un emocionālu rituālu bērnam, ko viņš var izmantot arī vēlāk, kad paaugas. Šis pieradums no pašiem dzīves pirmsākumiem, var sniegt lielu ieguldījumu nākotnē, kad nebūs iespējas mammai ik minūti būt bērnam blakus, padziedāt, nomierināt.

Dziedāsim saviem bērniem. Nekas, ja notis neizdziedāsim tik perfekti precīzi, nekas, ja nezinām visu dziesmu vārdus. Vienkārši ar šūpuļdziesmu nodosim bērniem sirds siltumu, mīlestību un parādīsim, ka šis kopābūšanas mirklis arī mums ir ļoti nozīmīgs.

Avoti:

• https://www.delfi.lv/calis/jaunumi/kapec-berniem-ir-jadzied-supuldziesmas.d?id=44856202
  

Šūpuļdziesmas

Šūpuļdziesmas ir mūsu bērnības gaišās atmiņas par mūsu mīļajām mammām, kas katru vakaru pirms iemigšanas mums dziedāja, tādējādi izpaužot un kārtējo reizi apliecinot savu mīlestību. Par šūpuļdziesmu nozīmīgumu ir vairāki viedokļi, kas visi akcentē, ka šūpuļdziesmu dziedāšana veido ne tikai būtisku saikni starp vecākiem un mazulīti, bet arī tām ir liela nozīme mazulīša attīstībā.

Divu bērnu māmiņa Līga Giniborga, kura citām māmiņām palīdz sagatavoties dzemdībām un konsultē zīdīšanas jautājumos

"Dziedot šūpuļdziesmas jūtu, ka izgaist uztraukums un bailes. Pieaug drošība, un emocionālā saikne ar bērniņu ir daudz tuvāka," stāsta Līga Giniborga.

"'Bieži vien šūpuļdziesmās pelīte ir tas dzīvnieciņš, kas bērniņu no šīs pasaules ieved miedziņā. Un ir vēl tāda starptelpa, kur pelīte dzīvo. Dzemdību pasaule ir ļoti līdzīga tai starptelpai. Ir jāmāk iekļūt tajā telpā, kur sieviete īsti nav šeit un tagad. Dzemdību atvēršanās periodā viņai vajag tādu meditatīvu stāvokli, kad viņa var ieiet dziļi sevī, sajust sevi, sajust savu bērniņu. Šūpuļdziesma mums palīdz tur nokļūt. Tāpēc es iedrošinu sievietes dziedāt un atrast savu īsto dziesmu. Varbūt to, kas nāk no dzimtas, ko mammas un vecmāmiņas ir dziedājušas. Tās var būt pat tikai divas rindiņas, kas liek sajust, ka tās vajag atkārtot, lai nonāktu mediatīvā stāvoklī.

Mūsu senās šūpuļdziesmas, kas ir pierakstītas, ir ļoti, ļoti vienkāršas. Un līdz ar to tās ir ļoti piemērotas arī dzemdēšanas procesā, jo atgādina ucināmās dziesmas, kurās ir skaņa - a-ā-a-ā-a. Tā ir arī garā izelpa, kas dzemdībās ir vajadzīga. Proti, ir dziļas ieelpas un garas, garas izelpas. Un dziesmu dziedot, šī garā izelpa arī ir.

Dziedot dziesmiņu grūtniecības laikā, tā veido saiti ar bērniņu. Es dziedāju, gaidot savu otro mazuli, jo ar pirmo vēl nebiju tik droša. Ar otro es dziedāju jau no pirmajām nedēļām, kad zināju, ka esmu stāvoklī. Arī tad, kad uz brīdi jau biju nokļuvusi slimnīcā. Mēs palātā bijām vairākas grūtnieces. Es katru vakaru klusiņām dziedāju, līdz pārējās teica, lai dziedu skaļi. Un tad mēs visas sākām dziedāt skaļi. Mēs tur katra bijām no citas tautības, ar atšķirīgām tradīcijām, bet mediatīvā noskaņa, kas radās dziedot, vienmēr aizveda līdz tai dvēseles sajūtai, tai emocijai, ka jutāmies laimīgas, varbūt pat nobira asara. Mēs ieguvām tikai pozitīvas emocijas, tādus kā laimes hormonus, kas ir ļoti vajadzīgi, un es tos izjutu pat slimnīcā.

Grūtniecei ir nepieciešamas emocijas, lai varētu sajust savu bērniņu, jo redzējusi viņu vēl nav. Lai mamma viņu labāk dzirdētu, saprastu, kā viņš jūtas, ko viņš vēlas, vai viņam ir labi. Tāpēc arī tās asaras nobirst. Dziesmas palīdz abiem satuvināties un izveidot to sirds saitīti. Dziedot norimst satraukums, uzlabojas elpošana, sirdsdarbība, normalizējas spiediens, top veselāk ne tikai ķermenis, bet mainās iekšējā sajūta. Tas ir brīnišķīgs veids, ko mūsu senči ir zinājuši jau tālā senatnē, un tas ir mūsos iekšā."

Filoloģijas zinātņu doktore, profesore Janīna Kursīte-Pakule

Mātei ir ļoti svarīgi, lai bērns ir mierīgs. Kamēr viņš ir mierīgs, viņš aug un attīstās, un šūpuļdziesmām šajā ziņā ir gluži maģiska ietekme.

"Domāju, ka šūpuļdziesmas ir universāla kategorija pasaules tautu folklorā līdzās citām, ko var saukt par buramdziesmām. To pamatā ir ritmiskums. Jebkurš ritms, lai kā tas izpaustos, ir saistīts ar dzīvības enerģiju, kas ir daļa no kosmiskā ritma. Kamēr ir noteikts soļu, balss tembra vai kustības ritms, tikmēr būtne attīstās un dzīvo. Ir svarīgi to dzīvības spēku bērnā, kurš vēl ir pavisam mazs, caur dzīvības ritmu, dziedot un bērnu šūpojot, vairot un nostiprināt," stāsta  Janīna Kursīte-Pakule.

"Speciāli neesmu pētījusi šūpuļdziesmas, bet, cik varu spriest pēc citiem folkloras žanriem, tad ir gan šūpojamās, gan jādināmās, gan ucināmās dziesmas, kuras dzied, piespiežot bērnu sev tuvu klāt. Ir mātes siltums, kas vienmēr rada drošības sajūtu bērnā, un ir nomierinošs balss tembrs. Šūpuļdziesmu pamatā ir skaņu atkārtojumi. Ne velti saka: ja grūti iemigt, skaiti aitas, bet vēl labāk - klausies mūziku ar skaņu atkārtojumiem un nomierinošu balss tembru.

Par latviešu tautas šūpuļdziesmu senumu liecina arī tas, kas bērns tajās netiek saukts vārdā. Dziesmas ir par vilkiem, lāčiem, briežiem. Kaut vai Aijā-žū-žū, lāča bērni. Liekas, kāpēc jādzied par lāča bērniem? Vai tad nevar dziedāt par savējiem? Kamēr mazs bērns nav nokristīts, uzskatīja, ka viņš vēl ir neaizsargāts un ir daļa no dabas pasaules. Un reizē dabas spēki, šajā gadījumā dzīvnieki, pauž arī sensenu uzskatu, ka cilvēki ir cēlušies radniecīgi ar noteiktiem kokiem, dzīvniekiem, putniem. Tāpēc šūpuļdziesmās nesauca bērnu par savu puisīti vai meitiņu, bet dziedāja par lāča, vilka vai putna bērniem. Ne velti jautāja, kas vilkam, vai kas lācim mežā kāra šūpulīti. Bieži to darīja Vēja māte. Ko nozīmē Vēja māte? Pašiem vecākiem jau jākar tas šūpulītis.

Mazu bērnu bija svarīgi ne tikai iemidzināt, bet arī nomierināt, kad viņš raudāja. Šim nolūkam vajadzēja savienot nomierinošu balss tembru ar ritmiskām kustībām, ko izdarīja jādināmās dziesmas. Ne tikai māte, bet arī tēvs jau drusku paaugušos bērnu ritmiski šūpoja, un šīs kustības kopā ar balss tembru mazuli nomierināja. Tā kā var teikt, ka šūpuļdziesmas ir ļoti spēcīga buramvārdu daļa. Skaņu atkārtojumi šūpuļdziesmās šķiet ir bezjēdzīgi. Nu, ko nozīmē, piemēram, žū-žū? Bet nomierinošu skaņu atkārtojums palīdz ne tikai nomierināt, bet nomierinoties arī sakoncentrēt spēkus. Un mazulim spēks ir vajadzīgs, jo viņam ir jāaug.

Var teikt, ka caur šūpuļdziesmām tiek ielikts arī piederības kods - piederība kādai kultūrai. Tā maģija nāk no mātes izjūtas, ka bērns ir jāaizsargā. Tā ir mātes funkcija, sūtība un arī nolemtība vienlaikus. Kad bērns izaug, māte šūpuļdziesmas vairs nedzied un it kā aizmirst. Bet, līdzko piedzimst nākamais mazulis, atkal sāk dziedāt. Zinu Amerikas latvietes, kuras ir teikušas, ka nepieciešamība dziedāt un turklāt latviešu valodā, viņām ir pamodusies pēc dzemdībām. Ikdienā viņas bija runājušas latviski, bet dziedāt, ja neesi folkloras ansamblī, nav bijusi nepieciešamība. Bet, piedzimstot bērnam, sievietēs pēkšņi šī vēlme pamodusies. No kurienes tās dziesmas? No neminamas senatnes, jo tu vienkārši saproti, ka tev bērns ir jāaizsargā. Ir vajadzīgs kas tāds, kas bērnu lēnām no dabas pasaules velk uz kultūras pasauli. Bet kultūras pasaulei ir slāņu slāņi no pagātnes. Kas to zina, kas tur pašā senākajā pagātnē ir ielikts? Varbūt tā ir tautas tūkstošiem gadu pieredze, kas mums palīdz izdzīvot un uzturēt dzīvību sevī. Varbūt tā ir Dieva iedota prasme. Bet tā ir mūsos, un atmostas tad, kad mums to vajag."

Psihoterapeite, sertificēta mūzikas terapeite un lektore Mirdza Liepiņa

Daudziem pirmās bērnības atmiņas saistās ar mammas vai tēta lasītajām pasakām, citiem tās ir pirms miega dziedātās šūpuļdziesmas, kas nereti tiek nodotas no paaudzes uz paaudzi. Šūpuļdziesmas bērna audzināšanas procesā ieņem nozīmīgu lomu ne tikai bērna labsajūtā vai ģimenes tradīciju izkopšanā, bet arī vispārīgā bērna attīstībā un komunikācijas procesā ar vecākiem vai vecvecākiem. 

Pirmā lieta, ko svarīgi atcerēties, ir tā, ka mazulim šūpuļdziesmas jāsāk dziedāt jau grūtniecības periodā. Tas ir lielisks veids, kā izveidot saikni ar mazuli, kamēr tas atrodas mammas vēderā. Bērniņš tajā laikā dzird mammas balsi un pierod pie tās. Mazulim dzīves sākuma periodā mammas balss radīs asociācijas ar mieru, ko veidojušas balss vibrācijas. Jāņem vērā arī konkrēto dziesmu izvēle, jo, ja dziesmas tiks izpildītas vairākkārt, tad mazulim radīsies asociācijas ar šo dziesmu, viņš šo melodiju atcerēsies. Grūtniecības laikā izveidotās asociācijas mazulim saglabāsies arī pēc dzimšanas. Ja māmiņa bērnam dziedās to pašu dziesmu, viņš atpazīs gan mammas balsi, gan melodiju, un tā palīdzēs nomierināties.

Gan pasakas, gan šūpuļdziesmas bērniem parasti tiek dziedātas tieši pirms aizmigšanas. Dziesmiņas palīdzēs bērnam nomierināties, kas, savukārt, ļaus labāk aizmigt un gulēt saldu miegu. Ja dienas laikā bērns ir piedzīvojis fiziskas aktivitātes - spēlējies ar brāļiem vai māsām, vecākiem, atgriezies no sporta nodarbības vai pat skatījies filmu vai multfilmu, kas radījusi sava veida nemieru, šūpuļdziesma palīdzēs bērnam iegūt mieru un sagatavoties gulētiešanai. Šūpuļdziesmas pēc savas struktūras ir veidotas tā, lai iedarbotos nomierinoši.

Trešais iemesls, kāpēc bērnam jādzied šūpuļdziesmas, ir pavisam vienkārša kopā būšana. Ikvakara dziesmu dziedāšana var kļūt lielisku par ģimenes tradīciju, kad ikviens, atgriezies no saviem ikdienas darbiem, var pabūt mierā un kopā ar saviem mīļajiem. Ja vecāki ikdienā uzkrāj daudz stresa un nemiera, bērns to jūt. Svarīgi, lai pirms bērna nomierināšanas arī vecāki būtu mierīgi. Lai mazulis labāk gulētu, nozīme ir tam, kāds jūs esat bērnam blakus, kad dziedat šūpuļdziesmu.

Šūpuļdziesma ir tas dvēseliskais spēks, kas izrauj bērnu no instinktīvām bailēm un apņem ar mātes mīlestību. Pētījumi rāda, ka starp bērniem, kuru mātes nav dziedājušas šūpuļdziesmas, četras reizes biežāk viņu zīmējumos atspoguļojās bailes un agresija nekā tiem bērniem, kuru vecāki kaut reizēm dziedāja šūpuļdziesmas. Mūsdienās ir pieejami šūpuļdziesmu ieraksti. Taču tie ir domāti topošajām mātēm, nevis bērniem. Bērnam ir vajadzīga šūpuļdziesma, ko māte dzied no sirds. Atgādināsim, ka deviņus mēnešus bērns visvairāk ir dzirdējis mātes balsi. Un tikai šī un nekāda cita balss var nodot mīlestības, aizsargātības un laimes jūtas. Tāpēc šūpuļdziesmas jādzied tikai mātei pašai.

Mūsdienās šīs dziesmas bieži tiek ierakstītas elektroniskajos datu nesējos – profesionāli izpildītas, taču ne mātes balsī. Šādi ieraksti vispirmām kārtām paredzēti esošajām un topošajām māmiņām, taču ne viņu mazuļiem. Protams, tās var izmantot pirmsskolas mācību iestāžu nodarbībās, bāreņiem un citiem bērniem, kam liegts mātes tuvums. Bet bērniem tikpat lielā mērā kā gaiss un mātes piens ir nepieciešama arī šūpuļdziesma, ko atskaņo mātes mīlestības pilna sirds.

Vēlreiz atgādināsim – pirmajos deviņos mēnešos pirms dzimšanas mātes balss ir vienīgā tuvā un pazīstamā, tikai tā spēj bērnam nodot mīlestību, aizsargātības un laimes sajūtas. Tieši tas arī ir galvenais iemesls, kādēļ tik svarīga ir tieši mātes dziedātā dziesma.

Daudzas jaunās māmiņas saka – ka gan es dziedāšu, ja nezinu ne vārdus, ne melodijas... Tas arī rada bērna un mātes atsvešinātību jau agrā bērnībā. Diemžēl. Jau kops pagajušā gadsimta 70.-to gadu beigām šie zinātnieki iesaka arī meitenes audzināt atsevišķi no zēniem – tanki, šaujamie un mašīnas nav savietojamas ar lellēm un sūpuļdziesmām. Lai meitenes kopā ar māmiņām, vecmāmiņām un audzinātājām savām rokām gatavo mīkstas lelles, pašas sacer tām šūpuļdziesmas un bieži tās dzied jau no mazotnes!

Pieredze rāda, ka pastāvīga maiga meiteņu saskare ar mīkstām, rokām darinātām lellēm un dziedāšana ir pamatsolis ceļā uz mātes jūtām tā sauktajā ekstrasensorajā etapā – primāro sajūtu transformācijas un sapratnes fāzē.

Tās mātes, kuras pāragri liedz bērniem savu mīlestību, pienu, dziesmas un mīļus vārdus, par to dārgi maksās. Jo ātrāk mēs sāksim 4–6 gadus vecām meitenēm dziedāt šūpuļdziesmas, jo mīļākas, maigākas un mīlošākas mātes mēs saņemsim nākotnē.

Avoti:

• https://www.delfi.lv/orakuls/ezoterika-un-zinatne/47871221_zinatnieks-supulim-ir-izskirosa-nozime-berna-attistiba
• https://www.la.lv/iekarinamais-supulis
• https://nra.lv/maja/223596-padoms-kapec-vecakiem-jadzied-mazulitim-supuldziesmas.htm

Šūpulītis

Mazulīša ienākšana ģimenē vienmēr ir ļoti satraucošs mirklis, kas prasa lielu sagatavošanos gan emocionāli, gan fiziski, neatkarīgi vai ģimenē ienāk pirmais bērniņš vai otrais, trešais, ...

Būtiski ir parūpēties par atbilstošu fizisko vidi, lai mazulīša adaptācija šīs pasaules dzīvei būtu maksimāli harmoniska un atbalstoša. Tā kā pirmajos dzīves mēnešos mazulītis lielāko diennakts daļu pavada miedziņā, tad īpaši liela nozīme ir vietai, kur viņš guļ. Varianti ir daudz un dažādi, un katram no variantiem ir savi plusi un savi mīnusi, savi piekritēji un savi noliedzēji, bet šoreiz ne par to. 

Vēl līdz tehniskajam progresam daudzas tautas visā pasaulē (latvieši, krievi, ukraiņi, ēģiptieši, marokāņi, etiopieši, ķīnieši, vjetnamieši, korejieši, āfrikāņi un citi) savus mazulīšus guldīja iekarināmā šūpulī.

Pētījumi rāda, ka tā nav tikai tradīcija vai mūsdienīgs trends, bet gan būtisks aspekts, kas palīdz mazulītim attīstīties harmoniski un būt veselam. Zināms, ka deviņi mēneši, ko mazulītis atrodas mātes puncī, bioloģiski (ģenētiski) ir daudz ilgāks laiks nekā visa turpmākā dzīve. Tieši pa šiem deviņiem mēnešiem no divām šūnām izveidojas cilvēks. Un tas notiek šķidrā vidē. Viņš aug bezsvara stāvoklī. Un no šāda stāvokļa, piedzimstot bērns pēkšņi nokļūst vidē ar milzu gravitācijas spēku. Tāpēc jaundzimušajiem raksturīga muskuļu sasaistītība un nekoordinētas kustības. To var mainīt tikai ķermenisko ritmu noskaņošana. Iekarināmais šūpulis pārnes gravitācijas spiediena statisko vektoru šūpošanās viļņu gravitācijas ritmā. Tādējādi, ritmiski šūpojot mazulīti, bērns izjūt zināmu bezsvara stāvokli, kad šūpulis sasniedz maksimālo augstumu un it kā uz mirkli “pamirst”, un augstāku gravitācijas spēku brīžos, kad šūpulis ir zemākajā punktā. Iekarināmais šūpulītis ir īpaša tehnoloģija, sevišķi nepieciešama, lai mazulītis pakāpeniski un netraumatiski adaptētos zemes gravitācijas videi, tostarp zemes gravitācijas ritma ieslēgšanai.

20. gadsimta astoņdesmitajos gados PSRS tika veikts eksperiments Kazačkova vadībā (на базе НИИ медицинских проблем Севера СО РАМН), kura laikā viena grupa māšu audzināja mazuļus šūpulītī, bet otra – parastās gultiņās. Pirmās grupas mazuļi labāk gulēja, mazāk raudāja un labāk zīda. Viņiem ātrāk sāka vājināties muskuļu spraigums un muskuļu konvulsijas. Ievērojami mazāk bija izteikta šķielēšana. Šiem bērniem acis drīzāk sāka fiksēt objektus, un līdz ar to ātrāk parādījās tas, ko mēs mēdzam dēvēt par saprātīgu skatienu. Vidēji divus, trīs mēnešus agrāk viņi sāka izdot artikulētas skaņas, retāk bija sasaistīti un bailīgi. Aptuveni pusotru, divus mēnešus agrāk sāka celties kājās un staigāt.

Iekšējā gravitācijas ritma formēšanās nenozīmē tikai iekšējo veģetatīvo ritmu formēšanos, bet arī garīgo noturību un spēju pretoties dažādiem nelabvēlīgiem ārējās vides faktoriem. Šūpulīša labvēlīga ietekme tika novērota teju visos ontoģenēzes etapos. Rakstu darbu laikā viņi nesasprindzinājās un mazāk liecās pār burtnīcām, arī rokraksts, zīmējumi bija skaidrāki, muzikālā dzirde labāk attīstīta, runa brīvāka un loģiskāka, stresa noturība – augstāka.

Šādu šūpulīšu izzušana no mūsu sadzīves ir novedusi pie bērnu pazeminātām koordinācijas spējām, funkcionālajām (sirds un asinsvadu, elpošanas, kuņģa un zarnu trakta u.c.) iespējām un psihiskā potenciāla pazemināšanās.

Neliela alternatīva iekaramajiem šūpulīšiem ir lielās vingrošanas bumbas vai vecāku veiktie dziļie ietupieni (ar mazulīti rokās), kas arī imitē vertikālo kustību un šūpošanos.

Avoti:

• https://www.delfi.lv/orakuls/ezoterika-un-zinatne/47871221_zinatnieks-supulim-ir-izskirosa-nozime-berna-attistiba
• https://www.la.lv/iekarinamais-supulis

KOSMOENERĢĒTIKA

Kosmoenerģētika – unikāla atveseļojoši-garīga prakse. Unikalitāte slēpjas tajā, ka tā ir balstīta seno Austrumu, vēdiskajās zināšanās, to ikviens var viegli apgūt un pielietot praksē. Kosmoenerģētika ir unikāla, mūsdienīga, zinātniska atveseļošanās metode, cilvēka fiziskai, emocionālai, garīgai atveseļošanai, dziedināšanai un sevis pilnveidošanai. Kosmoenerģētika ar noteiktu darbību palīdzību ļauj izmantot Visuma nemateriālās sastāvdaļas saprātīgos spēkus, kuri nosacīti tiek saukti par „kosmiskiem kanāliem”. 

Mūsdienu Klasiskā Kosmoenerģētika nav saistīta ar kādu noteiktu reliģiju vai ticību un ir pieejama ikvienam. Turklāt Kosmoenerģētika nenoliedz un neaizstāj tradicionālo medicīnu, bet aicina iet roku rokā, vienai otru papildinot. Kosmoenerģētikas efektivitāti apstiprina daudzi, kas ir izmantojuši šo atveseļošanās metodi. Kanālu ietekme ir maiga un dod tikai atveseļojošu ietekmi, bez kāda kaitējuma.

Kosmoenerģētika atveseļo cilvēku, kā vienotu veselumu, neizdalot kādu noteiktu ķermeņa daļu, orgānu vai dzīves problēmu. Kosmoenerģētikas Atveseļojošā seansa laikā un arī ārpus seansa tiek atvērtas energoinformatīvas enerģijas plūsmas (kanāli), kas caurplūst caur visiem cilvēka ķermeņiem, neitralizējot uzkrāto negatīvo enerģiju. Kosmoenerģētiskie kanāli risina problēmu cēloņa līmenī, kas dod iespēju atbrīvoties no problēmas sekām. Atveseļošanās procesā Kosmoenerģētikas metode paredz paša cilvēka garīgu pilnveidošanos, kas palīdz vērot, analizēt savu domu un vēlmju pasauli. Nojaust un izprast cēloņu – seku likumsakarības. Pēc principa līdzīgs piesaista līdzīgu, mēs piesaistām apkārtējos notikumus, draugus, slimības un problēmas. Mūsu negatīvās domas, emocijas un atriebtkāre piesārņo mūsu enerģētiku un apkārtējo vidi. Kosmoenerģētiskie kanāli palīdz šo piesārņojumu un uzkrātās negatīvās enerģijas masas izvadīt no mūsu čakrām (enerģētiskajiem centriem) un enerģētiskajiem kanāliem. Kā rezultātā dzīves problēmas izgaist un slimību gaita atvieglojas vai ar laiku pat pazūd. Atveseļojošie seansi mazina negativitāti, apātiju, drūmas domas. Ar laiku cilvēks atbrīvojas no naida, bailēm, depresijas, vientulības sajūtas un pašnāvnieciskām domām. Cilvēks atbrīvojas no kaitīgiem ieradumiem, atkarībām. Cilvēkam smalko ķermeņu attīrīšanās un čakru darbības uzlabošanās dod  labu pašsajūtu, nostabilizējas psihoemocionālais stāvoklis, normalizējas dzīvības enerģijas plūsma, atjaunojas dzīvotgriba un dzīvesprieks, uzlabojas miegs,  no rīta vieglāk pamosties. 

Kosmoenerģētika harmonizē cilvēku, paliek mierīgs prāts, uzlabojas veselība un līdz ar to uzlabojas liktenis. Uzlabojas attiecības ar ģimenes locekļiem, apkārtējiem, paveras jauni ceļi un jaunas iespējas, lai sasniegtu veiksmi un materiālo labklājību. Ar laiku cilvēkam atveras apziņa, rodas interese par garīgajām zināšanām, pārdomas par savu esību, „kur es virzos un kas es esmu”, cilvēks sajūt dzīves garšu.

Kā metode ietekmē cilvēka stāvokli?

Ar metodes palīdzību var:

• Iegūt ģimenes laimi, uzlabot attiecības ģimenē;

• Uzlabot imunitāti, aktivizēt iekšējās rezerves, novērst saslimšanas, atjaunot un uzlabot veselību, atbrīvoties no seksuālām problēmām un impotences, atbrīvoties no bailēm, depresijas, agresivitātes;

• paātrināt karjeras izaugsmi, kļūt veiksmīgam biznesā, noņemt finanšu blokus; paaugstināt pašcieņu un iegūt pašapziņu, kas palīdzēs viegli pārvarēt dzīves grūtības un pārvērst sapņus par realitāti;

• pakāpties augstākā enerģijas līmenī, paplašināt apziņu, garīgo attīstību, atklāt gaišredzību;

• uzlabot atmiņu, koncentrēšanās spējas un spēju mācīties – bērni, skolēni un studenti sāk labi apgūt un attīstīt radošās spējas;

• atdzīvināt un attīstīt pašpaļāvības sajūtu, mieru un prieku, novērst hronisku nogurumu un rast vieglumu;

• attīrīties no negatīvas energoinformācijas (ļaunā acs, lāsti utt.), kā arī enerģiski attīrīt telpas, priekšmetus,

• mainīt sevi uz labo pusi un sasniegt izvirzītos mērķus.
  

M.Montessori pedagoğijas pīlāri

Zinātnieks un neirobiologs Geralgs Hūters ir apkopojis Marijas Montessori pedagoģiijas veidojošos aspektus jeb pīlārus. 

1. SKOLOTĀJS 

Visa pamatā ir skolotājs, kurš spēj novērot un uztver bērnu kā patstāvīgu personu, seko bērna interesēm un ja bērnam par kaut ko ir interese, tad tagad to iet un pēta. Skolotājs, kurš ir spējīgs pakalpot bērnam, nevis dara darbus viņa vietā. Skolotājs, kurš ir kā kalps bērna zināšanām un interesēm.

Skolotājam ir jābūt tādam, kurš ir atteicies no dusmām, naida, stereotipiem un priekšstatiem par bērniem.

Skolotājs, kurš ir pacietīgs un māk gaidīt, nesteidzināt bērnu.

Skolotājs, kurš prot saskatīt, ka katrs bērns ir apdāvināts un spējīgs.

Bērns negaida, ka skolotājs kļūs par vienu no viņiem, bet ir autoritāte uz kura vārdiem var paļauties - ''jā ir jā'' un ''nē ir nē.'' Svarīga ir konsekvence (ka ''jā ir jā'' un ''nē ir nē'') starp visiem iesaistītajiem viņa audzināšanā.

2. VIDE

Tiek izdalītas 5 materiālu grupas:

• praktiskā dzīve

• sajūtu materiāls

• valoda

• matemātika

• dabas zinības (kosmiskā audzināšana) + reliģijas materiāls, ja skola ir ar reliģisku novirzienu. 

Būtiski, lai telpas būtu plašas (7-10 kvadrātmetri uz vienu cilvēku) un lai bērni var brīvi pārvietoties pa telpām, stāviem (proti, durvis ir atvērtas). Atvērtam un pieejamam ir jābūt it visam, visiem plauktiem un materiāliem.

Videi nav jābūt pilnībā nokomplektētai, viss var būt procesā un tas ir normāli.

3.MATERIĀLS

Visi materiāli ir kā palīgs, lai kaut ko niansēti izceltu no mācību satura. Mācību telpās katrs materiāls ir pieejams tikai vienā eksemplārā, bet tas ir tīrs un kārtīgs.

Montessori pedagoģijā lielu daļu materiālu skolotāji izgatavo paši savām rokām, tas ir estētisks un pamatots.

Materiāli plauktos ir izkārtoti no lielākā uz mazāko, no vienkāršā uz sarežģīto, no konkrētā uz abstrakto.

Nedrīkst būt pārāk daudz mantu un materiālu, labāk mazāk. Jo svarīgi, lai bērns var pats tos sakārtot, sašķirot pēc kādām pazīmēm.

4. BRĪVĀ DARBOŠANĀS JEB IZVĒLE

Montessori pedagoģijā tiek akcentēts, ka svarīgi ir ļaut bērnam brīvi izvēlēties un sekot tam, ar ko bērns grib darboties. Mazāk būtiski ir sekot skolotāja izstrādātam plānam. Svarīgāks ir bērns, viņa vēlmes un vajadzības.

Bērns ir tas, kurš izvēlas ar kādu materiālu un kad grib strādāt, un tad skolotājam ir jābūt idejām, ko vēl varētu darīt un ko pētīt papildus.

Ļoti svarīgi, ka ar brīvību tiek iedota arī atbildība! Atbildība par savu rīcību un domām.

5.INDIVIDUĀLAIS MĀCĪBU PLĀNS

Katram cilvēkam ir savs individuālais ceļš, laiks, ritms, intereses, vajadzības.

Ja bērns ir aizņemts ar savu darbu, tad skolotājam nevajag viņu pārtraukt, piemēram, ja ir rīta aplis, bet viens rēķina, tad ļaut viņam rēķināt, jo viņš tik un tā dzirdēs, kas darām rīta aplī. Protams, vajag bērnus laicīgi brīdināt, ka pamazām gatavojamies, piemēram, rīta aplim, lai arī viņš varētu plānot savu laiku un pieslēgties kopīgām aktivitātēm.

Ir jāļauj bērnam darboties un piefiksēt, ko viņš dara, lai varētu piedāvāt, ko vairāk viņa paša izaugsmei un attīstībai.

6. DEMONSTRĒJUMS

Būtiska atkal ir konsekvence - visi izglītības iestādes skolotāji demonstrējumus veic vienādi.  Skolotājam ir jāpārzina visi materiāli, kas ir telpā, lai varētu jebkurā brīdī demonstrēt.

Demonstrējums izpaužas kā 3 pakāpju lekcija - lieto ,lai iepazīstinātu ar jaunu jēdzienu:

1.pakāpe - dod jēdzienu (konkrētu priekšmetu nosauc vārdā, piemēram, tā ir lode) izrunā, kam līdzinās, ko atgādina;

2. pakāpe - vai tu man vari parādīt cilindru? vai tu man vari atnest lodi? (turpina lietot jēdzienus - sīki izanalizē pēc visām pazīmēm)

3. pakāpe - parāda priekšmetu, dod aptaustīt un jautā - kas tas ir?

7.NOVĒROŠANA

Novērošanu var sākt veikt, no bērns 3 gadu vecuma, bet nav nozīmes to darīt pie bērna frontāla darba.  Novērošanā ietver to, ko var diagnosticēt (arī tīri no medicīniskā skatu punkta), nekomentē bērna darbību, bet piefiksē, ja ir kādas nepilnības un informē par tām vecākus.

Novērošana ir atslēga uz bērnu, ar kuras palīdzību var atkodēt apslēpto informāciju, kas ir bērnā, kas viņā notiek, kas viņam vajadzīgs.

8.KĀRTĪBA

Ārējā kārtība telpā, vidē, plauktos, rada drošības sajūtu, ka pasaulē ir noteikta kārtība un nevalda haoss. 

Iekšējā kārtība materiālos - strukturēta vide, proti,  no vienkāršā uz sarežģīto, no konkrētā un abstrakto. Svarīga ir sistēma visos materiālos.

Bērna kārtība - skaidrība par norisēm, domāšanas strukturēšana. - noved pie miera un harmonijas.

Ārējā kārtība veicinās un vairos arī iekšējo kārtību.

9.KONCENTRĒŠANĀS

Koncentrēšanās, kas ved uz normalizāciju. Uz normalizāciju, kur bērns var atteikties no saviem niķiem un ir spējīgs paklausīt (adekvātām prasībām). Svarīgi mācīt bērniem, ka vienmēr nav jāsaka "jā". ikviens bērns ir tiesīgs pieaugušajam teikt "nē," "es negribu," tas ir jārespektē un jāciena.

Pieaugušajam pašam jābūt autentiskam, patiesam un konsekventam. Pieaugušajiem ir jārunā ar bērniem, jāvar pastāstīt, ko šodien ir darījis, piedzīvojis.

10.PAŠAUDZINĀŠANA

Pašaudzināšanas mērķis ir audzināt bērnus uz patstāvību un neatkarību.

Bērni tiek audzināti  iziešanai dzīvei (bērni mums nepieder, mums viņus ir jālaiž dzīvē).

Audzinām bērnus tādus, lai viņi būtu patstāvīgi domājoši, ar savu pamatoto viedokli.

Sensitīvās fāzes cilvēka attīstībā (M.Montessori)

Katram bērnam ir savs temperaments un ritms, kādā viņš mācās un strādā, atzina Montessori. Savus novērojumus viņa apkopoja četros laika posmos un nosauca par “sensitīvajām fāzēm”. Vecuma robežas ir aptuvenas un uzlūkojamas kā statiskas.

1.fāze – papildināšanās laiks (0-6 gadi) – mājas un bērnu dārzs

Šī fāze nereti tiek saukta par laiku, kurš paiet “absorbējošā gara” vadīts. Šajā laika posmā bērns ir īpaši jūtīgs uz motorikas, valodas, sensoro spēju attīstīšanu, kā arī kārtību. Sakārtots dienas ritms, materiāli un mājīgā gaisotne bērnu mājā piedāvā daudz attīstības iespēju, īpaši sīkajai un lielajai motorikai, kā arī apziņas un valodas attīstībai.

2.fāze – papildināšanās laiks (6-12 gadi) – skola

Otrajā attīstības stadijā bērniem ir īpaši liela interese par pieredzes gūšanu reālajā pasaulē, sirdsapziņu un morāli, tāpat bērni spēj daudz vairāk izzināt abstraktās lietas. Šī vecuma bērni izrāda īpašu vēlmi izzināt kopsakarības un meklēt un pētīt esības pamatus. Viņi no jauna sociālajā saskarsmē meklē izzināt “ļauno un labo”. Tāpēc skolā tiek nodrošināta interdisciplināra mācīšanās dažādās sociālās formās un izmantojot reālus materiālus.

3.fāze – pārveidošanās laiks (12-18 gadi)

Šai attīstības fāzei raksturīga no vienas puses vēlme attīstīt savu individuālo darbošanos, taču pusaudži gaida arī atzinību no sabiedrības. Tādēļ Montessori pedagoģijā tiek piedāvāta iespēja darboties jauniešu apmetnēs un dibināt savus mācību uzņēmumus, tā ļaujot pusaudžiem realizēt  savas ieceres.

4.fāze – (18-24 gadi) – sociālās dzīves pieredzes skola

Ceturtajā fāzē jaunieša personība ir nobriedusi pieņemt lēmumus un pilnībā izprast pieņemto lēmumu konsekvences. Iegūtā pieredze un zināšanas ļauj rūpēties pašam par sevi un citiem. Jaunietis sasniedz gatavību dibināt savu paša ģimeni.

ATTĪSTOŠĀS KOKA ROTAĻLIETAS

Bērniem vecums no piedzimšanas brīža līdz 6 gadu vecumam, ir pats būtiskākais viņu attīstībā, jo šajā laikā bērns visintensīvāk iepazīst pasauli. Viņam veidojas priekšstati par to, kas ir kas. Tieši šajā vecumposmā ir svarīgi, lai vecāki ar bērniem kopā spēlētos un iepazītu pasauli, tās dažādību un bagātību.