Sensitīvās fāzes cilvēka attīstībā (M.Montessori)

Katram bērnam ir savs temperaments un ritms, kādā viņš mācās un strādā, atzina Montessori. Savus novērojumus viņa apkopoja četros laika posmos un nosauca par “sensitīvajām fāzēm”. Vecuma robežas ir aptuvenas un uzlūkojamas kā statiskas.

1.fāze – papildināšanās laiks (0-6 gadi) – mājas un bērnu dārzs

Šī fāze nereti tiek saukta par laiku, kurš paiet “absorbējošā gara” vadīts. Šajā laika posmā bērns ir īpaši jūtīgs uz motorikas, valodas, sensoro spēju attīstīšanu, kā arī kārtību. Sakārtots dienas ritms, materiāli un mājīgā gaisotne bērnu mājā piedāvā daudz attīstības iespēju, īpaši sīkajai un lielajai motorikai, kā arī apziņas un valodas attīstībai.

2.fāze – papildināšanās laiks (6-12 gadi) – skola

Otrajā attīstības stadijā bērniem ir īpaši liela interese par pieredzes gūšanu reālajā pasaulē, sirdsapziņu un morāli, tāpat bērni spēj daudz vairāk izzināt abstraktās lietas. Šī vecuma bērni izrāda īpašu vēlmi izzināt kopsakarības un meklēt un pētīt esības pamatus. Viņi no jauna sociālajā saskarsmē meklē izzināt “ļauno un labo”. Tāpēc skolā tiek nodrošināta interdisciplināra mācīšanās dažādās sociālās formās un izmantojot reālus materiālus.

3.fāze – pārveidošanās laiks (12-18 gadi)

Šai attīstības fāzei raksturīga no vienas puses vēlme attīstīt savu individuālo darbošanos, taču pusaudži gaida arī atzinību no sabiedrības. Tādēļ Montessori pedagoģijā tiek piedāvāta iespēja darboties jauniešu apmetnēs un dibināt savus mācību uzņēmumus, tā ļaujot pusaudžiem realizēt  savas ieceres.

4.fāze – (18-24 gadi) – sociālās dzīves pieredzes skola

Ceturtajā fāzē jaunieša personība ir nobriedusi pieņemt lēmumus un pilnībā izprast pieņemto lēmumu konsekvences. Iegūtā pieredze un zināšanas ļauj rūpēties pašam par sevi un citiem. Jaunietis sasniedz gatavību dibināt savu paša ģimeni.