Šūpuļdziesmas

Šūpuļdziesmas ir mūsu bērnības gaišās atmiņas par mūsu mīļajām mammām, kas katru vakaru pirms iemigšanas mums dziedāja, tādējādi izpaužot un kārtējo reizi apliecinot savu mīlestību. Par šūpuļdziesmu nozīmīgumu ir vairāki viedokļi, kas visi akcentē, ka šūpuļdziesmu dziedāšana veido ne tikai būtisku saikni starp vecākiem un mazulīti, bet arī tām ir liela nozīme mazulīša attīstībā.

Divu bērnu māmiņa Līga Giniborga, kura citām māmiņām palīdz sagatavoties dzemdībām un konsultē zīdīšanas jautājumos

"Dziedot šūpuļdziesmas jūtu, ka izgaist uztraukums un bailes. Pieaug drošība, un emocionālā saikne ar bērniņu ir daudz tuvāka," stāsta Līga Giniborga.

"'Bieži vien šūpuļdziesmās pelīte ir tas dzīvnieciņš, kas bērniņu no šīs pasaules ieved miedziņā. Un ir vēl tāda starptelpa, kur pelīte dzīvo. Dzemdību pasaule ir ļoti līdzīga tai starptelpai. Ir jāmāk iekļūt tajā telpā, kur sieviete īsti nav šeit un tagad. Dzemdību atvēršanās periodā viņai vajag tādu meditatīvu stāvokli, kad viņa var ieiet dziļi sevī, sajust sevi, sajust savu bērniņu. Šūpuļdziesma mums palīdz tur nokļūt. Tāpēc es iedrošinu sievietes dziedāt un atrast savu īsto dziesmu. Varbūt to, kas nāk no dzimtas, ko mammas un vecmāmiņas ir dziedājušas. Tās var būt pat tikai divas rindiņas, kas liek sajust, ka tās vajag atkārtot, lai nonāktu mediatīvā stāvoklī.

Mūsu senās šūpuļdziesmas, kas ir pierakstītas, ir ļoti, ļoti vienkāršas. Un līdz ar to tās ir ļoti piemērotas arī dzemdēšanas procesā, jo atgādina ucināmās dziesmas, kurās ir skaņa - a-ā-a-ā-a. Tā ir arī garā izelpa, kas dzemdībās ir vajadzīga. Proti, ir dziļas ieelpas un garas, garas izelpas. Un dziesmu dziedot, šī garā izelpa arī ir.

Dziedot dziesmiņu grūtniecības laikā, tā veido saiti ar bērniņu. Es dziedāju, gaidot savu otro mazuli, jo ar pirmo vēl nebiju tik droša. Ar otro es dziedāju jau no pirmajām nedēļām, kad zināju, ka esmu stāvoklī. Arī tad, kad uz brīdi jau biju nokļuvusi slimnīcā. Mēs palātā bijām vairākas grūtnieces. Es katru vakaru klusiņām dziedāju, līdz pārējās teica, lai dziedu skaļi. Un tad mēs visas sākām dziedāt skaļi. Mēs tur katra bijām no citas tautības, ar atšķirīgām tradīcijām, bet mediatīvā noskaņa, kas radās dziedot, vienmēr aizveda līdz tai dvēseles sajūtai, tai emocijai, ka jutāmies laimīgas, varbūt pat nobira asara. Mēs ieguvām tikai pozitīvas emocijas, tādus kā laimes hormonus, kas ir ļoti vajadzīgi, un es tos izjutu pat slimnīcā.

Grūtniecei ir nepieciešamas emocijas, lai varētu sajust savu bērniņu, jo redzējusi viņu vēl nav. Lai mamma viņu labāk dzirdētu, saprastu, kā viņš jūtas, ko viņš vēlas, vai viņam ir labi. Tāpēc arī tās asaras nobirst. Dziesmas palīdz abiem satuvināties un izveidot to sirds saitīti. Dziedot norimst satraukums, uzlabojas elpošana, sirdsdarbība, normalizējas spiediens, top veselāk ne tikai ķermenis, bet mainās iekšējā sajūta. Tas ir brīnišķīgs veids, ko mūsu senči ir zinājuši jau tālā senatnē, un tas ir mūsos iekšā."

Filoloģijas zinātņu doktore, profesore Janīna Kursīte-Pakule

Mātei ir ļoti svarīgi, lai bērns ir mierīgs. Kamēr viņš ir mierīgs, viņš aug un attīstās, un šūpuļdziesmām šajā ziņā ir gluži maģiska ietekme.

"Domāju, ka šūpuļdziesmas ir universāla kategorija pasaules tautu folklorā līdzās citām, ko var saukt par buramdziesmām. To pamatā ir ritmiskums. Jebkurš ritms, lai kā tas izpaustos, ir saistīts ar dzīvības enerģiju, kas ir daļa no kosmiskā ritma. Kamēr ir noteikts soļu, balss tembra vai kustības ritms, tikmēr būtne attīstās un dzīvo. Ir svarīgi to dzīvības spēku bērnā, kurš vēl ir pavisam mazs, caur dzīvības ritmu, dziedot un bērnu šūpojot, vairot un nostiprināt," stāsta  Janīna Kursīte-Pakule.

"Speciāli neesmu pētījusi šūpuļdziesmas, bet, cik varu spriest pēc citiem folkloras žanriem, tad ir gan šūpojamās, gan jādināmās, gan ucināmās dziesmas, kuras dzied, piespiežot bērnu sev tuvu klāt. Ir mātes siltums, kas vienmēr rada drošības sajūtu bērnā, un ir nomierinošs balss tembrs. Šūpuļdziesmu pamatā ir skaņu atkārtojumi. Ne velti saka: ja grūti iemigt, skaiti aitas, bet vēl labāk - klausies mūziku ar skaņu atkārtojumiem un nomierinošu balss tembru.

Par latviešu tautas šūpuļdziesmu senumu liecina arī tas, kas bērns tajās netiek saukts vārdā. Dziesmas ir par vilkiem, lāčiem, briežiem. Kaut vai Aijā-žū-žū, lāča bērni. Liekas, kāpēc jādzied par lāča bērniem? Vai tad nevar dziedāt par savējiem? Kamēr mazs bērns nav nokristīts, uzskatīja, ka viņš vēl ir neaizsargāts un ir daļa no dabas pasaules. Un reizē dabas spēki, šajā gadījumā dzīvnieki, pauž arī sensenu uzskatu, ka cilvēki ir cēlušies radniecīgi ar noteiktiem kokiem, dzīvniekiem, putniem. Tāpēc šūpuļdziesmās nesauca bērnu par savu puisīti vai meitiņu, bet dziedāja par lāča, vilka vai putna bērniem. Ne velti jautāja, kas vilkam, vai kas lācim mežā kāra šūpulīti. Bieži to darīja Vēja māte. Ko nozīmē Vēja māte? Pašiem vecākiem jau jākar tas šūpulītis.

Mazu bērnu bija svarīgi ne tikai iemidzināt, bet arī nomierināt, kad viņš raudāja. Šim nolūkam vajadzēja savienot nomierinošu balss tembru ar ritmiskām kustībām, ko izdarīja jādināmās dziesmas. Ne tikai māte, bet arī tēvs jau drusku paaugušos bērnu ritmiski šūpoja, un šīs kustības kopā ar balss tembru mazuli nomierināja. Tā kā var teikt, ka šūpuļdziesmas ir ļoti spēcīga buramvārdu daļa. Skaņu atkārtojumi šūpuļdziesmās šķiet ir bezjēdzīgi. Nu, ko nozīmē, piemēram, žū-žū? Bet nomierinošu skaņu atkārtojums palīdz ne tikai nomierināt, bet nomierinoties arī sakoncentrēt spēkus. Un mazulim spēks ir vajadzīgs, jo viņam ir jāaug.

Var teikt, ka caur šūpuļdziesmām tiek ielikts arī piederības kods - piederība kādai kultūrai. Tā maģija nāk no mātes izjūtas, ka bērns ir jāaizsargā. Tā ir mātes funkcija, sūtība un arī nolemtība vienlaikus. Kad bērns izaug, māte šūpuļdziesmas vairs nedzied un it kā aizmirst. Bet, līdzko piedzimst nākamais mazulis, atkal sāk dziedāt. Zinu Amerikas latvietes, kuras ir teikušas, ka nepieciešamība dziedāt un turklāt latviešu valodā, viņām ir pamodusies pēc dzemdībām. Ikdienā viņas bija runājušas latviski, bet dziedāt, ja neesi folkloras ansamblī, nav bijusi nepieciešamība. Bet, piedzimstot bērnam, sievietēs pēkšņi šī vēlme pamodusies. No kurienes tās dziesmas? No neminamas senatnes, jo tu vienkārši saproti, ka tev bērns ir jāaizsargā. Ir vajadzīgs kas tāds, kas bērnu lēnām no dabas pasaules velk uz kultūras pasauli. Bet kultūras pasaulei ir slāņu slāņi no pagātnes. Kas to zina, kas tur pašā senākajā pagātnē ir ielikts? Varbūt tā ir tautas tūkstošiem gadu pieredze, kas mums palīdz izdzīvot un uzturēt dzīvību sevī. Varbūt tā ir Dieva iedota prasme. Bet tā ir mūsos, un atmostas tad, kad mums to vajag."

Psihoterapeite, sertificēta mūzikas terapeite un lektore Mirdza Liepiņa

Daudziem pirmās bērnības atmiņas saistās ar mammas vai tēta lasītajām pasakām, citiem tās ir pirms miega dziedātās šūpuļdziesmas, kas nereti tiek nodotas no paaudzes uz paaudzi. Šūpuļdziesmas bērna audzināšanas procesā ieņem nozīmīgu lomu ne tikai bērna labsajūtā vai ģimenes tradīciju izkopšanā, bet arī vispārīgā bērna attīstībā un komunikācijas procesā ar vecākiem vai vecvecākiem. 

Pirmā lieta, ko svarīgi atcerēties, ir tā, ka mazulim šūpuļdziesmas jāsāk dziedāt jau grūtniecības periodā. Tas ir lielisks veids, kā izveidot saikni ar mazuli, kamēr tas atrodas mammas vēderā. Bērniņš tajā laikā dzird mammas balsi un pierod pie tās. Mazulim dzīves sākuma periodā mammas balss radīs asociācijas ar mieru, ko veidojušas balss vibrācijas. Jāņem vērā arī konkrēto dziesmu izvēle, jo, ja dziesmas tiks izpildītas vairākkārt, tad mazulim radīsies asociācijas ar šo dziesmu, viņš šo melodiju atcerēsies. Grūtniecības laikā izveidotās asociācijas mazulim saglabāsies arī pēc dzimšanas. Ja māmiņa bērnam dziedās to pašu dziesmu, viņš atpazīs gan mammas balsi, gan melodiju, un tā palīdzēs nomierināties.

Gan pasakas, gan šūpuļdziesmas bērniem parasti tiek dziedātas tieši pirms aizmigšanas. Dziesmiņas palīdzēs bērnam nomierināties, kas, savukārt, ļaus labāk aizmigt un gulēt saldu miegu. Ja dienas laikā bērns ir piedzīvojis fiziskas aktivitātes - spēlējies ar brāļiem vai māsām, vecākiem, atgriezies no sporta nodarbības vai pat skatījies filmu vai multfilmu, kas radījusi sava veida nemieru, šūpuļdziesma palīdzēs bērnam iegūt mieru un sagatavoties gulētiešanai. Šūpuļdziesmas pēc savas struktūras ir veidotas tā, lai iedarbotos nomierinoši.

Trešais iemesls, kāpēc bērnam jādzied šūpuļdziesmas, ir pavisam vienkārša kopā būšana. Ikvakara dziesmu dziedāšana var kļūt lielisku par ģimenes tradīciju, kad ikviens, atgriezies no saviem ikdienas darbiem, var pabūt mierā un kopā ar saviem mīļajiem. Ja vecāki ikdienā uzkrāj daudz stresa un nemiera, bērns to jūt. Svarīgi, lai pirms bērna nomierināšanas arī vecāki būtu mierīgi. Lai mazulis labāk gulētu, nozīme ir tam, kāds jūs esat bērnam blakus, kad dziedat šūpuļdziesmu.

Šūpuļdziesma ir tas dvēseliskais spēks, kas izrauj bērnu no instinktīvām bailēm un apņem ar mātes mīlestību. Pētījumi rāda, ka starp bērniem, kuru mātes nav dziedājušas šūpuļdziesmas, četras reizes biežāk viņu zīmējumos atspoguļojās bailes un agresija nekā tiem bērniem, kuru vecāki kaut reizēm dziedāja šūpuļdziesmas. Mūsdienās ir pieejami šūpuļdziesmu ieraksti. Taču tie ir domāti topošajām mātēm, nevis bērniem. Bērnam ir vajadzīga šūpuļdziesma, ko māte dzied no sirds. Atgādināsim, ka deviņus mēnešus bērns visvairāk ir dzirdējis mātes balsi. Un tikai šī un nekāda cita balss var nodot mīlestības, aizsargātības un laimes jūtas. Tāpēc šūpuļdziesmas jādzied tikai mātei pašai.

Mūsdienās šīs dziesmas bieži tiek ierakstītas elektroniskajos datu nesējos – profesionāli izpildītas, taču ne mātes balsī. Šādi ieraksti vispirmām kārtām paredzēti esošajām un topošajām māmiņām, taču ne viņu mazuļiem. Protams, tās var izmantot pirmsskolas mācību iestāžu nodarbībās, bāreņiem un citiem bērniem, kam liegts mātes tuvums. Bet bērniem tikpat lielā mērā kā gaiss un mātes piens ir nepieciešama arī šūpuļdziesma, ko atskaņo mātes mīlestības pilna sirds.

Vēlreiz atgādināsim – pirmajos deviņos mēnešos pirms dzimšanas mātes balss ir vienīgā tuvā un pazīstamā, tikai tā spēj bērnam nodot mīlestību, aizsargātības un laimes sajūtas. Tieši tas arī ir galvenais iemesls, kādēļ tik svarīga ir tieši mātes dziedātā dziesma.

Daudzas jaunās māmiņas saka – ka gan es dziedāšu, ja nezinu ne vārdus, ne melodijas... Tas arī rada bērna un mātes atsvešinātību jau agrā bērnībā. Diemžēl. Jau kops pagajušā gadsimta 70.-to gadu beigām šie zinātnieki iesaka arī meitenes audzināt atsevišķi no zēniem – tanki, šaujamie un mašīnas nav savietojamas ar lellēm un sūpuļdziesmām. Lai meitenes kopā ar māmiņām, vecmāmiņām un audzinātājām savām rokām gatavo mīkstas lelles, pašas sacer tām šūpuļdziesmas un bieži tās dzied jau no mazotnes!

Pieredze rāda, ka pastāvīga maiga meiteņu saskare ar mīkstām, rokām darinātām lellēm un dziedāšana ir pamatsolis ceļā uz mātes jūtām tā sauktajā ekstrasensorajā etapā – primāro sajūtu transformācijas un sapratnes fāzē.

Tās mātes, kuras pāragri liedz bērniem savu mīlestību, pienu, dziesmas un mīļus vārdus, par to dārgi maksās. Jo ātrāk mēs sāksim 4–6 gadus vecām meitenēm dziedāt šūpuļdziesmas, jo mīļākas, maigākas un mīlošākas mātes mēs saņemsim nākotnē.

Avoti:

• https://www.delfi.lv/orakuls/ezoterika-un-zinatne/47871221_zinatnieks-supulim-ir-izskirosa-nozime-berna-attistiba
• https://www.la.lv/iekarinamais-supulis
• https://nra.lv/maja/223596-padoms-kapec-vecakiem-jadzied-mazulitim-supuldziesmas.htm